Bizness
Par darba tirgu un izglītības kvalitāti
Ievdesmai no Boloņas procesā iesaistīto valstu izglītības ministru pieņemtā Londonas komunikē ( pieņemts 2007. gada 18.-19. maijā) „Uz Eiropas Augstākās izglītības telpu: atbildot globalizētās pasaules izaicinājumiem”
„Lai uzlabotu nodarbināmību, jānodrošina arī visu iesaistīto pušu atbildības definēšana. Valdībām un augstskolām ir plašāk jāsazinās ar darba devējiem un citām ieinteresētajām pusēm par augstākajā izglītībā veikto reformu jēgu un mērķiem. ... Mēs aicinām augstskolas veidot partnerattiecības un sadarboties ar darba devējiem šobrīd noritošajā studiju programmu inovācijas procesā, balstot tās uz studiju rezultātiem.”
Augstākās izglītības kvalitāte un piemērošanās spēja globālajām pārmaiņām – izšķirošais faktors uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidei un attīstīšanai (gan Latvijā, gan visā ES). Efektīvām investīcijām cilvēkresursos (kas būtu jādēvē par cilvēkkapitālu!) ir nenovērtējama nozīme, ja gribam runāt par inovāciju un pievienotās vērtības palielināšanos ekonomikā.
Gan Latvijai, gan arī visai EU, sastopoties ar „smadzeņu aizplūšanas” problēmu, ir daudz nopietnāk jāpārdomā cilvēkresursu politika un valsts atbalsts zinātnē un izglītībā – piemērs 10% no ASV nodarbinātajiem, kam ir PhD grāds, ir ES valstīs izglītību ieguvušie, kas darba meklējumos ir pārcēlušies uz ASV. Turklāt arī strauji augošo Āzijas valstu augstākās izglītības un zinātnes institūciju pēdējo gadu lieliskie rādītāji
Darba tirgum – augstākās izglītības kvalitātes rādītājs ir absolventu nodarbināmība (employability of graduates). Nodarbināmība - absolventu prasmju un kompetenču atbilstība studiju laikā izraudzītā darba vajadzībām, spēja patstāvīgi strādāt un turpināt pašizglītošanos (izaugsmi) darba vietā, kā arī plānot savu turpmāko karjeru. Jauniešu nodarbināmība ir atkarīga no augstskolā iegūtajām zināšanām un iemaņām, kas atļauj piedalīties un dot savu ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.
3 galvenie aspekti nodarbinātības nodrošināšanai (pēc BusinessEurope):
1) absolventam ir jāapgūst pamatkompetences, kas ir praktiskas un pielietojamas, pildot reālus darba uzdevumus darba vietā
2) absolventam ir jāiegūst prasme strādāt patstāvīgi savā profesionālajā jomā (tas īpaši attiecas uz inženierzinātņu un dabaszinātņu programmu absolventiem), izmantojot iegūtās teorētiskās tehniskās zināšanas
3) absolventiem ir jāapzinās turpmākās mācīšanās un jaunu zināšanu apgūšanas nepieciešamība un jāspēj uzņemties atbildību par savas turpmākās izaugsmes un karjeras attīstību
Darba devēju ieteikumi studiju programmu organizēšanai:
Lai nodrošinātu elastību un atbilstību mainīgajām un daudzveidīgajām darba tirgus vajadzībām, studiju programmās ir būtiska nozīme ir mācību priekšmetiem, kas nodrošina absolventu vispusīgu attīstību (interdisciplinary studies) un sociālās kompetences apguvi. Bez nozarei specifiskām studijām un teorētisko un praktisko zināšanu ieguves, katrā studiju programmā īpaši jāpievērš uzmanība sekojošu kompetenču kvalitatīvai apguvei:
Straujāka darba aprakstu maiņa nozīmē straujākas izmaiņas profesiju standartos un mācību programmās. Pamatprasmju apguve profesijās jābalsta uz vispārēju zināšanu un iemaņu uzlabošanu attiecībā uz IKT izmantošanu, sociālās un komunikāciju prasmes, starpdisciplināru pieeju, elastīgām darba metodēm un spēju mācīties visu mūžu.
Augstākās izglītības institūcijām ir jābūt atbilstošam piedāvājumam ļoti dažādiem studentiem – jauniešiem pēc vidusskolas, cilvēkiem ar dažādu profesionālo pieredzi, kas vēlas iegūt augstāko izglītību apliecinošu dokumentu, kā arī cilvēkiem, kas jau ir ieguvuši vienu vai vairākas augstākās izglītības un vēlas papildināt zināšanas. Tas uzliek pienākumu augstskolām būt ļoti elastīgām savā piedāvājumā, veidojot modulāras programmas, kas tiktu veidotas atbilstoši pieaugušo izglītības pamatprincipiem un iekļauties mūžizglītības sistēmā
Lai nodrošinātu darba devēju prasību ievērošanu mācību programmās, augstskolu un uzņēmēju sadarbība ir jāveido jau programmu ieceres un sagatavošanas periodā. Sadarbība nenozīmē tikai prakses vietu nodrošināšanu . Sadarbība nozīmē arī profesionāļu piesaistīšanu studiju programmās, kā arī augstskolu zinātnieku potenciāla izmantošanu inovatīvu uzņēmumu veidošanā.
„Lai uzlabotu nodarbināmību, jānodrošina arī visu iesaistīto pušu atbildības definēšana. Valdībām un augstskolām ir plašāk jāsazinās ar darba devējiem un citām ieinteresētajām pusēm par augstākajā izglītībā veikto reformu jēgu un mērķiem. ... Mēs aicinām augstskolas veidot partnerattiecības un sadarboties ar darba devējiem šobrīd noritošajā studiju programmu inovācijas procesā, balstot tās uz studiju rezultātiem.”
Augstākās izglītības kvalitāte un piemērošanās spēja globālajām pārmaiņām – izšķirošais faktors uz zināšanām balstītas ekonomikas izveidei un attīstīšanai (gan Latvijā, gan visā ES). Efektīvām investīcijām cilvēkresursos (kas būtu jādēvē par cilvēkkapitālu!) ir nenovērtējama nozīme, ja gribam runāt par inovāciju un pievienotās vērtības palielināšanos ekonomikā.
Gan Latvijai, gan arī visai EU, sastopoties ar „smadzeņu aizplūšanas” problēmu, ir daudz nopietnāk jāpārdomā cilvēkresursu politika un valsts atbalsts zinātnē un izglītībā – piemērs 10% no ASV nodarbinātajiem, kam ir PhD grāds, ir ES valstīs izglītību ieguvušie, kas darba meklējumos ir pārcēlušies uz ASV. Turklāt arī strauji augošo Āzijas valstu augstākās izglītības un zinātnes institūciju pēdējo gadu lieliskie rādītāji
Darba tirgum – augstākās izglītības kvalitātes rādītājs ir absolventu nodarbināmība (employability of graduates). Nodarbināmība - absolventu prasmju un kompetenču atbilstība studiju laikā izraudzītā darba vajadzībām, spēja patstāvīgi strādāt un turpināt pašizglītošanos (izaugsmi) darba vietā, kā arī plānot savu turpmāko karjeru. Jauniešu nodarbināmība ir atkarīga no augstskolā iegūtajām zināšanām un iemaņām, kas atļauj piedalīties un dot savu ieguldījumu ekonomiskajā un sociālajā dzīvē.
3 galvenie aspekti nodarbinātības nodrošināšanai (pēc BusinessEurope):
1) absolventam ir jāapgūst pamatkompetences, kas ir praktiskas un pielietojamas, pildot reālus darba uzdevumus darba vietā
2) absolventam ir jāiegūst prasme strādāt patstāvīgi savā profesionālajā jomā (tas īpaši attiecas uz inženierzinātņu un dabaszinātņu programmu absolventiem), izmantojot iegūtās teorētiskās tehniskās zināšanas
3) absolventiem ir jāapzinās turpmākās mācīšanās un jaunu zināšanu apgūšanas nepieciešamība un jāspēj uzņemties atbildību par savas turpmākās izaugsmes un karjeras attīstību
Darba devēju ieteikumi studiju programmu organizēšanai:
Lai nodrošinātu elastību un atbilstību mainīgajām un daudzveidīgajām darba tirgus vajadzībām, studiju programmās ir būtiska nozīme ir mācību priekšmetiem, kas nodrošina absolventu vispusīgu attīstību (interdisciplinary studies) un sociālās kompetences apguvi. Bez nozarei specifiskām studijām un teorētisko un praktisko zināšanu ieguves, katrā studiju programmā īpaši jāpievērš uzmanība sekojošu kompetenču kvalitatīvai apguvei:
- Laba rakstītprasme un prezentācijas (uzstāšanās) prasme dzimtajā un vismaz vienā vai divās svešvalodās
- Prasme strādāt un sasniegt rezultātu, strādājot grupā
- Pētniecības un zinātniskā darba prasmes (ieskaitot darba plānošanu, analīzi, izvērtēšanu)
- Semināru un diskusiju vadīšanas atgriezeniskās saiknes nodrošināšanas prasmes (moderation and feedback techniques)
- Prasme izmanto komunikācijas un tehnoloģijas
- Izpratne par uzņēmējdarbību un komerciju
Straujāka darba aprakstu maiņa nozīmē straujākas izmaiņas profesiju standartos un mācību programmās. Pamatprasmju apguve profesijās jābalsta uz vispārēju zināšanu un iemaņu uzlabošanu attiecībā uz IKT izmantošanu, sociālās un komunikāciju prasmes, starpdisciplināru pieeju, elastīgām darba metodēm un spēju mācīties visu mūžu.
Augstākās izglītības institūcijām ir jābūt atbilstošam piedāvājumam ļoti dažādiem studentiem – jauniešiem pēc vidusskolas, cilvēkiem ar dažādu profesionālo pieredzi, kas vēlas iegūt augstāko izglītību apliecinošu dokumentu, kā arī cilvēkiem, kas jau ir ieguvuši vienu vai vairākas augstākās izglītības un vēlas papildināt zināšanas. Tas uzliek pienākumu augstskolām būt ļoti elastīgām savā piedāvājumā, veidojot modulāras programmas, kas tiktu veidotas atbilstoši pieaugušo izglītības pamatprincipiem un iekļauties mūžizglītības sistēmā
Lai nodrošinātu darba devēju prasību ievērošanu mācību programmās, augstskolu un uzņēmēju sadarbība ir jāveido jau programmu ieceres un sagatavošanas periodā. Sadarbība nenozīmē tikai prakses vietu nodrošināšanu . Sadarbība nozīmē arī profesionāļu piesaistīšanu studiju programmās, kā arī augstskolu zinātnieku potenciāla izmantošanu inovatīvu uzņēmumu veidošanā.
.jpeg&w=483&h=156)
