Bizness
Pacietību krīze
Jāapbruņojas ar pacietību
Pēdējās nedēļās arvien vairāk medijos parādās viedokļi pa Eiropas parādu krīzi un tās potenciālo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Visbiežāk dzirdami viedokļi par krīzes ietekmi īstermiņa uz politiķu reitingiem un valstu budžetu konsolidāciju plāniem, tomēr nepamet pārliecība, ka ekonomikas atgūšanās prasīs daudzus gadus.
Eiropā vērojama ne jau klasisks ekonomiskā cikla kritums, bet gan dziļa un ilga parādu krīze. Līdz izaugsmei pat pie visizlēmīgākās Saeimas un Ministru Kabineta būs jānoiet garš reformu ceļš. Neraugoties uz šīs vasaras pozitīvajiem izaugsmes rādītājiem, arī Latvijā nepieciešami izturības treniņi.
Vājāki finanšu rezultāti vispirms var parādīties lielākos uzņēmumos, kuri fokusējas eksportējot uz Eiropas Savienības tirgu. Tie, kas pievēršas augošiem tirgiem, piemēram, Ķīnai un Krievijai, neraugoties uz pārmaiņām politikā, darbosies veiksmīgāk. Uzņēmumu rezultāti savukārt ietekmēs tautsaimniecību kopumā un valsts budžeta ieņēmumus. Tāpēc ekonomisko izaugsmi 2012.gadā būtu jāprognozē piesardzīgi. Stabilāk jutīsies nozares, kas strādā ar infrastruktūras attīstību saistītos sektoros, kas arī varētu piesaistīt apjomīgākas investīcijas ne tikai pateicoties ES Struktūrfondiem, bet arī pateicoties investoru intereses pieaugumam.
Apbruņoties ar pacietību vajadzētu arī pašvaldībām gan savos budžetos, gan plānojot attīstības projektus. Arvien vairāk redzam, ka nepieciešams stratēģisks redzējums un atteikšanās no fragmentācijas lēmumu pieņemšanā par izvēlēm tautsaimniecības pārstrukturēšanā un infrastruktūras attīstībā. Šajā ziņā starmeši drīz pievērsīsies Pārresoru koordinācijas centram, kuram visdrīzākajā laikā jāuzsāk darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam kvalitatīvi paplašinot un integrējot sevī Nacionālo reformu programmu.
Pēdējās nedēļās arvien vairāk medijos parādās viedokļi pa Eiropas parādu krīzi un tās potenciālo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Visbiežāk dzirdami viedokļi par krīzes ietekmi īstermiņa uz politiķu reitingiem un valstu budžetu konsolidāciju plāniem, tomēr nepamet pārliecība, ka ekonomikas atgūšanās prasīs daudzus gadus.
Eiropā vērojama ne jau klasisks ekonomiskā cikla kritums, bet gan dziļa un ilga parādu krīze. Līdz izaugsmei pat pie visizlēmīgākās Saeimas un Ministru Kabineta būs jānoiet garš reformu ceļš. Neraugoties uz šīs vasaras pozitīvajiem izaugsmes rādītājiem, arī Latvijā nepieciešami izturības treniņi.
Vājāki finanšu rezultāti vispirms var parādīties lielākos uzņēmumos, kuri fokusējas eksportējot uz Eiropas Savienības tirgu. Tie, kas pievēršas augošiem tirgiem, piemēram, Ķīnai un Krievijai, neraugoties uz pārmaiņām politikā, darbosies veiksmīgāk. Uzņēmumu rezultāti savukārt ietekmēs tautsaimniecību kopumā un valsts budžeta ieņēmumus. Tāpēc ekonomisko izaugsmi 2012.gadā būtu jāprognozē piesardzīgi. Stabilāk jutīsies nozares, kas strādā ar infrastruktūras attīstību saistītos sektoros, kas arī varētu piesaistīt apjomīgākas investīcijas ne tikai pateicoties ES Struktūrfondiem, bet arī pateicoties investoru intereses pieaugumam.
Apbruņoties ar pacietību vajadzētu arī pašvaldībām gan savos budžetos, gan plānojot attīstības projektus. Arvien vairāk redzam, ka nepieciešams stratēģisks redzējums un atteikšanās no fragmentācijas lēmumu pieņemšanā par izvēlēm tautsaimniecības pārstrukturēšanā un infrastruktūras attīstībā. Šajā ziņā starmeši drīz pievērsīsies Pārresoru koordinācijas centram, kuram visdrīzākajā laikā jāuzsāk darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam kvalitatīvi paplašinot un integrējot sevī Nacionālo reformu programmu.
.jpeg&w=483&h=156)
