Bizness
Jauniešu nodarbinātība
Kapitālam
Elīna Egle
‘’Baltic Id’’ un Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja
Vai nākotnes jauniešus sagaidīs bezdarbs?
2011./2012. mācību gadu uzsāka 34 618 profesionālajās skolās, vidusskolās 147 269, pamatskolās 45 772. Tā ir Latvijas un tās saimniecības zelta rezerve. Tomēr šobrīd 11 000 un daudz vēl Nodarbinātības valsts aģentūrā nereģistrētu jauniešu bezdarbnieku, kas nespēj pēc mācībām rast darbu. Vai mācības uzsākušos jauniešus sagaida līdzīga nākotne, kā pašreizējos jauniešus bezdarbniekus? Kāpēc atjaunotās Latvijas jauniešu paaudze, kas ir komunikabla, droša, apveltīta ar valodu un IKT prasmēm nepiepilda darba devēju ekspektācijas?
Jauniešu nodarbinātība ir visas Eiropas ‘’sāpju bērns’’, par šo tēmu notika arī reģionāla domu apmaiņa un sagatavota rezolūcija Baltijas jūras valstu darba forumā, ko veido Baltijas jūras valstu darba devēju, arodbiedrību, Baltijas Jūras valstu parlamentāriešu un Baltijas Jūras valstu padomes pārstāvji. Savukārt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir veltījusi daudzgadu projektu jauniešu uzņēmējspēju attīstībai, pulcējot jaunus uzņēmējus Briselē uz domu apmaiņu.
Vadot Latvijas Dara devēju konfederāciju, uzsākām www.pakse.lv projektu ar biedrību ‘’Jauniešu konsultācijas’’. Bija apzināti dati par atsevišķu nozaru pieprasījumu pēc darbaspēka un redzami Nodarbinātības valsts aģentūras pieejami resursi jauniešu bezdarba mazināšanai. Pieprasījums un piedāvājums arī šobrīd ir divas paralēlās pasaules, jo nepietiek ar esošā pieprasījuma novērtējumu. Nepieciešams vizionārs skatījums par prasmēm un kompetencēm, kuras būs nepiešamas industrijās un kuras bus iespējams pielietot dažādos tautsaimniecības sektoros. Papildus jauniešu pārorientēšana no teorētiskām zināšanām uz profesionālām pēc pamatskolas ir apgrūtināta, grūtības rada neelastīgā skolu sistēma, sadarbības, koordinācijas un vienotu mērķu izpratnes trūkums.
Personāla vadītāji uzņēmumos šobrīd nespēj nodrošināt uzņēmumu vajadzībām atbilstošu atlases procesu un kā liecina Ekonomikas ministrijas dati, pirmspensijas vecuma cilvēki ir apstrādes nozaru ‘’sāls’’. Tas ir uzņēmumu lielākais izaicinājums nākotnē. Kā uzņēmumiem rīkoties, atteikties no saviem attīstības plāniem?
Domāju, ka risinājums ir pēc iespējas straujāk rast robežu starp tehnisko un akadēmisko izglītību, teorētiskām zināšanām un kompetencēm. Tas izdarāms tikai vienojoties par mehānismu, kā industrija sadarbosies ar izglītības sistēmu – skolām un politikas veidotājiem. Šobrīd industrijas loma joprojām ir konsultatīva, nepastāv pusēm izprotami sistēmas finansēšanas mehānismi un kvalitātes kritēriji. Tomēr tas neizslēdz iespēju nozaru asociācijām veidot savus izglītības fondus, ja nozares ir sasniegušas noteiktu brieduma un pārstāvniecības līmeni. Perspektīvā Latvijas Kokrūpnieku federācija, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija varētu būt sistēmas celmlauži.
Jau šobrīd vērojama tendence – 80% jauniešu, kas saņēmuši profesionālo izglītību, gūst darba piedāvājumus, salīdzinot ar vidusskolēniem, kas īsti neapzinoties savu aicinājumu pakļaujas inercei un studē studēšanas pēc. Neraugoties uz profesionālo un koledžu audzēkņu labajiem piemēriem, grūti ir mainīt politikas veidotāju un sabiedrības attieksmi par profesionālās izglītības kritisko lomu ekonomikas izaugsmes tempu nodrošināšanā. Saredzu pārmaiņu virzītāju iespējas šajā situācijā tieši pašvaldībās. Pašvaldībām ir iespēja apliecināt izpratni par konkrētā reģiona vajadzībām. Pašvaldības var iedarbināt finanšu korekcijas, attīstīt sadarbi ar izglītības iestādēm, demonstrēt atbildīgu izglītības un nodarbinātības rīcībpolitiku. Svarīgi ir neiet pavadā vispārpieņemtajiem stereotipiem un kritiski paraudzīties uz reģiona vajadzībām un perspektīvu. Šobrīd vērojot izglītības iestāžu programmu piedāvājumu un darba tirgus vajadzības redzam milzu atšķirības, kas jauniešus pēc skolu beigšanas vedina prom no mājām, jo viņi nespēj rast darbu. Neatbilstības uzskatāmi parāda Valsts prezidenta Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistei ziņojums.
Kvalifikācijas paaugstināšana, karjeras maiņa ir nepārtraukts process, kuram mentāli jāsagatavojas savlaicīgi, jo nebūs viena profesija, kura nodrošinās indivīda izaugsmes un labklājības līmeni mūža garumā. Par to liecina finanšu ekonomiskās krīzes sekas, kas vēlušās pāri Latvijai. Un šķietamā pretruna par to vai izglītības process balstās uz indivīda vajadzībām, vai darba tirgus pieprasījuma risināma skaidrā vajadzību un vēlmju izpratnē, saskaņošanā un koordinētā ieviešanā. Jo tikai tā ir iespējams izvairīties no riskiem, kurus rada mūsdienās nepilnīgā izpratne par nākotnē darba tirgū nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm.
Izglītības un zinātnes ministrijai ir iespējas balansēt indivīda vēlmes un darba devēju prasības, veidojot elastīgu skolu sistēmu, kas ietver gan profesionālo, koledžu, gan augstskolu un tālākizglītības pienesumu. Šodien ir svarīgi salikt pareizos akcentus un izdarīt atbildīgas izvēles, neslēpties no skarbām atziņām. Savukārt darba devējiem nav daudz citu ceļu kā paust savu redzējumu par vajadzībām. Unikāla un līdz galam neizmantota ir VIAA projektā ‘’Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana’’ nozaru ekspertu informēšana par situāciju. Tieši viņiem būs jāspēj nepakļauties ierēdnieciski diktētai izpratnei par tautsaimniecības vajadzībām un pedagogu nedrošībai pārmaiņu priekšā.
Vairāk par:
Baltijas Jūras valstu darba forumu: http://www.cbss.org/Economic-Development/baltic-sea-labour-network-project
Valsts prezidenta Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistei ziņojumu: http://newsaki.awtech.lv/custom_category/strategiskas-investicijas/
http://lddk.lv/index.php?p=1562
VIAA projektu ‘’Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana’’ http://www.viaa.gov.lv/lat/strukturfondi/12111/
Elīna Egle
‘’Baltic Id’’ un Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja
Vai nākotnes jauniešus sagaidīs bezdarbs?
2011./2012. mācību gadu uzsāka 34 618 profesionālajās skolās, vidusskolās 147 269, pamatskolās 45 772. Tā ir Latvijas un tās saimniecības zelta rezerve. Tomēr šobrīd 11 000 un daudz vēl Nodarbinātības valsts aģentūrā nereģistrētu jauniešu bezdarbnieku, kas nespēj pēc mācībām rast darbu. Vai mācības uzsākušos jauniešus sagaida līdzīga nākotne, kā pašreizējos jauniešus bezdarbniekus? Kāpēc atjaunotās Latvijas jauniešu paaudze, kas ir komunikabla, droša, apveltīta ar valodu un IKT prasmēm nepiepilda darba devēju ekspektācijas?
Jauniešu nodarbinātība ir visas Eiropas ‘’sāpju bērns’’, par šo tēmu notika arī reģionāla domu apmaiņa un sagatavota rezolūcija Baltijas jūras valstu darba forumā, ko veido Baltijas jūras valstu darba devēju, arodbiedrību, Baltijas Jūras valstu parlamentāriešu un Baltijas Jūras valstu padomes pārstāvji. Savukārt Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja ir veltījusi daudzgadu projektu jauniešu uzņēmējspēju attīstībai, pulcējot jaunus uzņēmējus Briselē uz domu apmaiņu.
Vadot Latvijas Dara devēju konfederāciju, uzsākām www.pakse.lv projektu ar biedrību ‘’Jauniešu konsultācijas’’. Bija apzināti dati par atsevišķu nozaru pieprasījumu pēc darbaspēka un redzami Nodarbinātības valsts aģentūras pieejami resursi jauniešu bezdarba mazināšanai. Pieprasījums un piedāvājums arī šobrīd ir divas paralēlās pasaules, jo nepietiek ar esošā pieprasījuma novērtējumu. Nepieciešams vizionārs skatījums par prasmēm un kompetencēm, kuras būs nepiešamas industrijās un kuras bus iespējams pielietot dažādos tautsaimniecības sektoros. Papildus jauniešu pārorientēšana no teorētiskām zināšanām uz profesionālām pēc pamatskolas ir apgrūtināta, grūtības rada neelastīgā skolu sistēma, sadarbības, koordinācijas un vienotu mērķu izpratnes trūkums.
Personāla vadītāji uzņēmumos šobrīd nespēj nodrošināt uzņēmumu vajadzībām atbilstošu atlases procesu un kā liecina Ekonomikas ministrijas dati, pirmspensijas vecuma cilvēki ir apstrādes nozaru ‘’sāls’’. Tas ir uzņēmumu lielākais izaicinājums nākotnē. Kā uzņēmumiem rīkoties, atteikties no saviem attīstības plāniem?
Domāju, ka risinājums ir pēc iespējas straujāk rast robežu starp tehnisko un akadēmisko izglītību, teorētiskām zināšanām un kompetencēm. Tas izdarāms tikai vienojoties par mehānismu, kā industrija sadarbosies ar izglītības sistēmu – skolām un politikas veidotājiem. Šobrīd industrijas loma joprojām ir konsultatīva, nepastāv pusēm izprotami sistēmas finansēšanas mehānismi un kvalitātes kritēriji. Tomēr tas neizslēdz iespēju nozaru asociācijām veidot savus izglītības fondus, ja nozares ir sasniegušas noteiktu brieduma un pārstāvniecības līmeni. Perspektīvā Latvijas Kokrūpnieku federācija, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija varētu būt sistēmas celmlauži.
Jau šobrīd vērojama tendence – 80% jauniešu, kas saņēmuši profesionālo izglītību, gūst darba piedāvājumus, salīdzinot ar vidusskolēniem, kas īsti neapzinoties savu aicinājumu pakļaujas inercei un studē studēšanas pēc. Neraugoties uz profesionālo un koledžu audzēkņu labajiem piemēriem, grūti ir mainīt politikas veidotāju un sabiedrības attieksmi par profesionālās izglītības kritisko lomu ekonomikas izaugsmes tempu nodrošināšanā. Saredzu pārmaiņu virzītāju iespējas šajā situācijā tieši pašvaldībās. Pašvaldībām ir iespēja apliecināt izpratni par konkrētā reģiona vajadzībām. Pašvaldības var iedarbināt finanšu korekcijas, attīstīt sadarbi ar izglītības iestādēm, demonstrēt atbildīgu izglītības un nodarbinātības rīcībpolitiku. Svarīgi ir neiet pavadā vispārpieņemtajiem stereotipiem un kritiski paraudzīties uz reģiona vajadzībām un perspektīvu. Šobrīd vērojot izglītības iestāžu programmu piedāvājumu un darba tirgus vajadzības redzam milzu atšķirības, kas jauniešus pēc skolu beigšanas vedina prom no mājām, jo viņi nespēj rast darbu. Neatbilstības uzskatāmi parāda Valsts prezidenta Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistei ziņojums.
Kvalifikācijas paaugstināšana, karjeras maiņa ir nepārtraukts process, kuram mentāli jāsagatavojas savlaicīgi, jo nebūs viena profesija, kura nodrošinās indivīda izaugsmes un labklājības līmeni mūža garumā. Par to liecina finanšu ekonomiskās krīzes sekas, kas vēlušās pāri Latvijai. Un šķietamā pretruna par to vai izglītības process balstās uz indivīda vajadzībām, vai darba tirgus pieprasījuma risināma skaidrā vajadzību un vēlmju izpratnē, saskaņošanā un koordinētā ieviešanā. Jo tikai tā ir iespējams izvairīties no riskiem, kurus rada mūsdienās nepilnīgā izpratne par nākotnē darba tirgū nepieciešamajām prasmēm un kompetencēm.
Izglītības un zinātnes ministrijai ir iespējas balansēt indivīda vēlmes un darba devēju prasības, veidojot elastīgu skolu sistēmu, kas ietver gan profesionālo, koledžu, gan augstskolu un tālākizglītības pienesumu. Šodien ir svarīgi salikt pareizos akcentus un izdarīt atbildīgas izvēles, neslēpties no skarbām atziņām. Savukārt darba devējiem nav daudz citu ceļu kā paust savu redzējumu par vajadzībām. Unikāla un līdz galam neizmantota ir VIAA projektā ‘’Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana’’ nozaru ekspertu informēšana par situāciju. Tieši viņiem būs jāspēj nepakļauties ierēdnieciski diktētai izpratnei par tautsaimniecības vajadzībām un pedagogu nedrošībai pārmaiņu priekšā.
Vairāk par:
Baltijas Jūras valstu darba forumu: http://www.cbss.org/Economic-Development/baltic-sea-labour-network-project
Valsts prezidenta Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistei ziņojumu: http://newsaki.awtech.lv/custom_category/strategiskas-investicijas/
http://lddk.lv/index.php?p=1562
VIAA projektu ‘’Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana’’ http://www.viaa.gov.lv/lat/strukturfondi/12111/
.jpeg&w=483&h=156)
