Bizness
Darba devēju lomas pieaugums izglītībā
Ilgi lolots bija Eiropas Sociālā fonda projekts „Nozaru kvalifikācijas sistēmas izveide un profesionālās izglītības efektivitātes un kvalitātes paaugstināšana”. Tas diemžēl netika uzticēts sociālajiem partneriem un tā finansējums ievērojami samazinājās ekonomiskās krīzes laikā atsakoties no stratēģiskiem ieguldījumiem attīstībā 2009.gadā. Tomēr 2010.gadā tas aizsākās Valsts izglītības un attīstības aģentūras paspārnē un tika īstenots kopā ar LBAS, Valsts izglītības satura centru un Izglītības kvalitātes valsts dienestu.
Iecere bija līdz 2013.gada nogalei radīt pastāvīgi strādājošas, kvalitatīvas un nozaru attīstības vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu.
Projektā plānots panākt:
• nacionālās kvalifikāciju sistēmas pilnveidi, izveidojot nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūru;
• profesionālās izglītības satura uzlabošanu un piemērošanu tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātiem un vajadzībām;
• profesionālās izglītības iesaistīto pušu sadarbības pilnveidi;
• pārskatīt profesiju standartus un aktualizēt specializāciju pamatprasības;
• izveidot ārpus formālās izglītības iegūto prasmju atzīšanas sistēmu;
• veicināt profesionālās izglītības pārstrukturizāciju.
Projekta uzdevumi bija:
1. Nodrošinot darba devēju, darba ņēmēju un profesionālās izglītības iesaistīto institūciju trīspusējā sadarbībā:
• Izveidot 10 Nozaru ekspertu padomes (turpmāk NEP);
• Izstrādāt NEP darbības nolikumu – ar to nodrošinot ilgtermiņa NEP darbību un iesaisti izglītības procesos (visos līmeņos);
• Veikt nozaru izpēti 12 nozarēm izglītības vajadzībām;
• Noteikt darba tirgus prasības un nozaru pamatprofesijas, saistītas profesijas un specializācijas.
2. Nosakot pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas:
• Izstrādāt nozares kvalifikācijas struktūru, atbilstoši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) 8 līmeņiem;
• Izstrādāt vai pilnveidot profesiju standartus (kopā 80);
3. Pārstrukturēt profesionālās izglītības un tālākizglītības programmas, pielietojot moduļu pieeju (kopā 55 programmas);
4. Pilnveidot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norisi (kopā 30);
5. Piedalīties personu atlasē ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas aprobācijai (kopā 80);
6. Piedalīties e-datu bāzes izstrādes procesā.
Darba devējiem bieži ir neiespējami ''izprast'' sarežģīto sistēmu, kādu ierēdņi ir prasmīgi veidojuši, lai vienkāršās lietas pasniegtu gana sarežģīti. Tomēr ar pilnu atdevi lauzām priekšstatu, ka darba devējiem nerūp jauniešu izglītība, līdums sakopts, jāturpina tā apsaimniekošana.
Iecere bija līdz 2013.gada nogalei radīt pastāvīgi strādājošas, kvalitatīvas un nozaru attīstības vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu.
Projektā plānots panākt:
• nacionālās kvalifikāciju sistēmas pilnveidi, izveidojot nozaru profesionālo kvalifikāciju struktūru;
• profesionālās izglītības satura uzlabošanu un piemērošanu tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātiem un vajadzībām;
• profesionālās izglītības iesaistīto pušu sadarbības pilnveidi;
• pārskatīt profesiju standartus un aktualizēt specializāciju pamatprasības;
• izveidot ārpus formālās izglītības iegūto prasmju atzīšanas sistēmu;
• veicināt profesionālās izglītības pārstrukturizāciju.
Projekta uzdevumi bija:
1. Nodrošinot darba devēju, darba ņēmēju un profesionālās izglītības iesaistīto institūciju trīspusējā sadarbībā:
• Izveidot 10 Nozaru ekspertu padomes (turpmāk NEP);
• Izstrādāt NEP darbības nolikumu – ar to nodrošinot ilgtermiņa NEP darbību un iesaisti izglītības procesos (visos līmeņos);
• Veikt nozaru izpēti 12 nozarēm izglītības vajadzībām;
• Noteikt darba tirgus prasības un nozaru pamatprofesijas, saistītas profesijas un specializācijas.
2. Nosakot pamatprofesijas, saistītās profesijas un specializācijas:
• Izstrādāt nozares kvalifikācijas struktūru, atbilstoši Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras (EKI) 8 līmeņiem;
• Izstrādāt vai pilnveidot profesiju standartus (kopā 80);
3. Pārstrukturēt profesionālās izglītības un tālākizglītības programmas, pielietojot moduļu pieeju (kopā 55 programmas);
4. Pilnveidot profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu un norisi (kopā 30);
5. Piedalīties personu atlasē ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu, prasmju un kompetenču novērtēšanas un atzīšanas aprobācijai (kopā 80);
6. Piedalīties e-datu bāzes izstrādes procesā.
Darba devējiem bieži ir neiespējami ''izprast'' sarežģīto sistēmu, kādu ierēdņi ir prasmīgi veidojuši, lai vienkāršās lietas pasniegtu gana sarežģīti. Tomēr ar pilnu atdevi lauzām priekšstatu, ka darba devējiem nerūp jauniešu izglītība, līdums sakopts, jāturpina tā apsaimniekošana.
.jpeg&w=483&h=156)
