Bizness
Sociālā dialoga stiprināšana pašvaldībās
Projekts darba devēju pārstāvniecībai sociālajā dialogā pašvaldībās „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” tika veidots 2007.gadā, bet praktiski uzsākts 2009.gadā, partnerībā ar Latvijas pašvaldībām, reģionālajām uzņēmēju biedrībām un stratēģiskajiem partneriem – Valsts Kanceleju un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību. Kopīgi strādāts pie sociālā dialoga nostiprināšanas reģionālā līmenī un veiksmīgas administratīvās reformas īstenošanas nodarbinātības un uzņēmējdarbības aktivitātes celšanai.
Projekta mērķis bija veicināt reģionālā sociālā dialoga attīstību un paaugstināt sociālo partneru līdzdalības iespējas rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā, rezultātā izveidojot 5 LDDK reģionālās struktūras, kuras darbosies Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs un Jēkabpilī un kuras nodrošinās darba devēju interešu pārstāvniecību politikas lēmumu pieņemšanā valsts un ES līmenī, veicot darba devēju un darba devēju organizāciju pārstāvju apmācības, piedaloties pieredzes apmaiņas pasākumos, veicot dažādu līmeņu normatīvo aktu ekspertīzes, rīkojot seminārus un organizējot publicitātes un informācijas pasākumus tiks attīstīts sociālais dialogs reģionālā līmenī un nodrošināta darba devēju līdzdalība rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā.
Ņemot vērā, ka sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti valsts un pašvaldību pārvaldībā, konsultāciju mehānisms, kurā nacionālajā līmenī piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības, svarīgs priekšnoteikums reģionu ekonomiskas un tautsaimniecības stabilai, līdzsvarotai un mērķtiecīgai attīstībai ir sociālā dialoga nostiprināšana reģionālā līmenī un atbilstošu sociālās partnerības principu nostiprināšana un pilnveide.
Raksturojot sociālo dialogu Latvijā, jāapzinās, ka tā attīstība notiek paralēli pilsoniskās sabiedrības attīstībai kopumā. No vienas puses tiek atzīta tā nozīme demokrātiskas valsts attīstībā, no otras puses, organizācijas ir nepietiekami attīstītas, tām trūkst resursu, iemaņu, dažkārt arī gribas.
LDDK vairākkārtīgi organizējām tikšanās ar lielāko pilsētu pašvaldībām, reģionālajiem uzņēmēju klubiem (sniedzām atbalstu to veidošanā), sagatavojām komunikāciju plānu plašākai uzņēmēju un sabiedrības izpratnei un iesaistei sociālajā dialogā, lai mazinātu sociālo spriedzi, mazinātu atsvešinātību starp pašvaldību un iedzīvotājiem ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
Kopējā projekta summa bija LVL 1 110 240, bet projekta mērķi:
- veicināt reģionālā sociālā dialoga attīstību
- paaugstināt sociālo partneru līdzdalības iespējas rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā
Rezultatīvie rādītāji tika izvirzīti, ka darbinieku īpatsvars, kurus aptver darba koplīgums, pieaudzis līdz 21 %. Iznākumā nodrošinot, ka izveidotas un darbojas 5 LDDK reģionālās struktūras – Rīgā, Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā, Jēkabpilī.
Paralēli tam norisinājās 3 mācību programmu izstrāde un ieviešana
- „Divpusējais -trīspusējais sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība”;
- „Pašvaldību attīstības vadība un publiskās – privātās partnerības veicināšana”;
- „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība”,
par katru tēmu 3 dienu apmācību pasākumi, kopā apmācītas 1800 personas
Īstenota ES un Latvijas dažādu līmeņu normatīvo aktu un Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju ekspertīze, darba devēju pozīcijas ES nodarbinātības, sociālās politikas jautājumos veidošana atbilstoši reģionu attīstības vajadzībām darba tiesībās, profesionālā izglītībā, nodarbinātībā, sociālā drošībā, zinātnē un inovācijās.
Organizēti Darba devēju organizāciju pārstāvju pieredzes apmaiņas braucieni, lai iepazītos ar citu reģionālā sociālā dialoga praksi citās ES valstīs (katru gadu, kopā 21 brauciens), 84 semināri par reģionālo sociālo dialogu darba devēju organizāciju pārstāvjiem visos plānošanas reģionos. Kopējais apmācīto skaits – 2100 personas. Izstrādāti materiāli par (katrai tēmai 3000 eks.): Cilvēkresursu plānošanas un novērtēšanas metodēm; Labas pārvaldības rokasgrāmata; Ziņojums par sociālo partnerību reģionos, kurš atspoguļos situāciju, attīstības tendences, labās prakses piemērus nacionālajā un reģionālajā līmenī, kā arī ietvers salīdzinājumu ar komentāriem par ES-10, ES-15, ES-27.
Īstenoti informācijas un publicitātes pasākumi darba devējiem, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sociālā dialoga norisēm reģionos, darba devēji tiks aicināti apvienoties organizācijās un iesaistīties dialogā ar pašvaldību un arodbiedrībām.
Šobrīd sociālais dialogs ir piepildīts ar saturu, arvien vairāk darba devēju iesaistās, piemēram, pašvaldības pārvaldības darbā ar saviem ierosinājumiem, aktīvi iesaista jauniešus, organizējot prakses uzņēmumos, kā arī pieaug izpratne par arodbiedrību lomu uzņēmumu attīstībā.
Projekta mērķis bija veicināt reģionālā sociālā dialoga attīstību un paaugstināt sociālo partneru līdzdalības iespējas rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā, rezultātā izveidojot 5 LDDK reģionālās struktūras, kuras darbosies Rīgā, Liepājā, Rēzeknē, Cēsīs un Jēkabpilī un kuras nodrošinās darba devēju interešu pārstāvniecību politikas lēmumu pieņemšanā valsts un ES līmenī, veicot darba devēju un darba devēju organizāciju pārstāvju apmācības, piedaloties pieredzes apmaiņas pasākumos, veicot dažādu līmeņu normatīvo aktu ekspertīzes, rīkojot seminārus un organizējot publicitātes un informācijas pasākumus tiks attīstīts sociālais dialogs reģionālā līmenī un nodrošināta darba devēju līdzdalība rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā.
Ņemot vērā, ka sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti valsts un pašvaldību pārvaldībā, konsultāciju mehānisms, kurā nacionālajā līmenī piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības, svarīgs priekšnoteikums reģionu ekonomiskas un tautsaimniecības stabilai, līdzsvarotai un mērķtiecīgai attīstībai ir sociālā dialoga nostiprināšana reģionālā līmenī un atbilstošu sociālās partnerības principu nostiprināšana un pilnveide.
Raksturojot sociālo dialogu Latvijā, jāapzinās, ka tā attīstība notiek paralēli pilsoniskās sabiedrības attīstībai kopumā. No vienas puses tiek atzīta tā nozīme demokrātiskas valsts attīstībā, no otras puses, organizācijas ir nepietiekami attīstītas, tām trūkst resursu, iemaņu, dažkārt arī gribas.
LDDK vairākkārtīgi organizējām tikšanās ar lielāko pilsētu pašvaldībām, reģionālajiem uzņēmēju klubiem (sniedzām atbalstu to veidošanā), sagatavojām komunikāciju plānu plašākai uzņēmēju un sabiedrības izpratnei un iesaistei sociālajā dialogā, lai mazinātu sociālo spriedzi, mazinātu atsvešinātību starp pašvaldību un iedzīvotājiem ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.
Kopējā projekta summa bija LVL 1 110 240, bet projekta mērķi:
- veicināt reģionālā sociālā dialoga attīstību
- paaugstināt sociālo partneru līdzdalības iespējas rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā
Rezultatīvie rādītāji tika izvirzīti, ka darbinieku īpatsvars, kurus aptver darba koplīgums, pieaudzis līdz 21 %. Iznākumā nodrošinot, ka izveidotas un darbojas 5 LDDK reģionālās struktūras – Rīgā, Rēzeknē, Cēsīs, Liepājā, Jēkabpilī.
Paralēli tam norisinājās 3 mācību programmu izstrāde un ieviešana
- „Divpusējais -trīspusējais sociālais dialogs un cilvēkresursu vadība”;
- „Pašvaldību attīstības vadība un publiskās – privātās partnerības veicināšana”;
- „Uzņēmuma attīstība un korporatīvā sociālā atbildība”,
par katru tēmu 3 dienu apmācību pasākumi, kopā apmācītas 1800 personas
Īstenota ES un Latvijas dažādu līmeņu normatīvo aktu un Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju ekspertīze, darba devēju pozīcijas ES nodarbinātības, sociālās politikas jautājumos veidošana atbilstoši reģionu attīstības vajadzībām darba tiesībās, profesionālā izglītībā, nodarbinātībā, sociālā drošībā, zinātnē un inovācijās.
Organizēti Darba devēju organizāciju pārstāvju pieredzes apmaiņas braucieni, lai iepazītos ar citu reģionālā sociālā dialoga praksi citās ES valstīs (katru gadu, kopā 21 brauciens), 84 semināri par reģionālo sociālo dialogu darba devēju organizāciju pārstāvjiem visos plānošanas reģionos. Kopējais apmācīto skaits – 2100 personas. Izstrādāti materiāli par (katrai tēmai 3000 eks.): Cilvēkresursu plānošanas un novērtēšanas metodēm; Labas pārvaldības rokasgrāmata; Ziņojums par sociālo partnerību reģionos, kurš atspoguļos situāciju, attīstības tendences, labās prakses piemērus nacionālajā un reģionālajā līmenī, kā arī ietvers salīdzinājumu ar komentāriem par ES-10, ES-15, ES-27.
Īstenoti informācijas un publicitātes pasākumi darba devējiem, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību ar sociālā dialoga norisēm reģionos, darba devēji tiks aicināti apvienoties organizācijās un iesaistīties dialogā ar pašvaldību un arodbiedrībām.
Šobrīd sociālais dialogs ir piepildīts ar saturu, arvien vairāk darba devēju iesaistās, piemēram, pašvaldības pārvaldības darbā ar saviem ierosinājumiem, aktīvi iesaista jauniešus, organizējot prakses uzņēmumos, kā arī pieaug izpratne par arodbiedrību lomu uzņēmumu attīstībā.
.jpeg&w=483&h=156)
