Whatever you are, be good one /A.Lincoln/

Bizness

Katra diena ir jauna iespēja

Pamanīt bērnu aicinājumu
Kas ir tas spēks, tā vara, kas sniedz cilvēkam spēju saredzēt, sajust vai sadzirdēt aicinājumu? Vai es esmu pirmavots talantiem, kas manī mostās, vai arī to atklāsme ir nejaušība, nolemtība? Pārdomām un meklējumiem var veltīt mūžu, tik mieru man nedeva jautājums - vai es kā mazu meitu mamma savlaicīgi pamanīšu viņu aicinājumu un talantus, sniegšu viņām nepieciešamo atbalstu?
Iespējams, ka vēl daudzi vecāki ar izteiktu pienākuma apziņu, tirda sevi ar šādiem jautājumiem. Doma, ka es neesmu viena meklējumos, nomierina un tomēr tā mudināja mani rīkoties. Šobrīd pārstāvot starptautiskas pirmsskolas izglītības programmas daru visu, lai atklātu un dotu iespēju arī citiem atklāt bērnu talantus, sniegtu izvēles iespējas, kas balstītas daudzpusīgā pieredzē, piedzīvojumos un atklājumos, ko neierobežo pieaugušo pieredze un pasaules redzējums. Esmu radusi veidu, kā bagātināt izglītības saturu, kas ir pieejams bērniem, vecākiem un pedagogiem.  
Kāpēc es meklēju un kas ir tas atšķirīgais, ko esmu atradusi? – Lielajai meitai paaugoties, pusotra gada vecumā sākam dejot, apmeklēt mūzikas skoliņu, tas viss mums ļoti patika un patīk, bet es vēlējos sniegt viņai plašākas izvēles iespējas un neaprobežoties ar tradicionālo pieeju bērna attīstībai. Izvēlējos neizgudrot velosipēdu no jauna, bet atvest uz Latviju to, kas novērtēts, pārbaudīts un atzīts pasaulē. Iesakņoju multisensoru un interaktīvu izglītības programmu un metodi, kas veido daudzpusīgu un sistēmisku pamatu agrīnai bērna attīstībai latviešu valodā.
Jā, Latvija ir bagāta ar agrīnās attīstības iespējam - māksla, sports, parādās arvien jauni interešu izglītības piedāvājumi un izklaides veidi, bet to lielākais trūkums ir fragmentāra pieeja bērna attīstībai un šaurā specializācija – roboti, programmēšana, šahs, dejas, keramika, futbols. Tā ir izteikti fragmentāra pieeja bērnam, kura raksturs, prasmes un zināšanas pirmsskolas laikā ir tikai ‘’aizmetņos’’. Manuprāt, nepieciešams ielikt pārdomātu pamatu prasmēm, kas būs nepieciešamas skolā un dzīvē, iedot bērnam horizontu, izpratni par izvēles iespējām un tad pilnveidot speciālās prasmes. Šis pamats atraisa bērna dabiskās izziņas procesu un rada apstākļus, lai bērns iemīlētu mācīšanos visai dzīvei. Tā ir svarīgākā prasmes visam mūžam!
Īstais brīdis ir tagad
Kāpēc tieši bērniem? – Tāpēc, ka zinām, kad esam pieauguši, vai, kā liecina Hārvardas Universitātes Bērna attīstības centra pētījums, bērniem sākot skolas gaitas 7 gados, smadzeņu attīstībai aktīvākie gadi ir jau pagājuši. (https://developingchild.harvard.edu/inbrief-series/) Skolā ir jau par vēlu cerēt uz tik vērienīgiem attīstības ‘’izrāvieniem’’. Tiek uzsvērts, ka smadzeņu arhitektūras veidošana ir nepārtraukts process, kas sākas pirms dzimšanas un turpinās līdz vecumdienām. Agrīnā pieredze ietekmē šīs arhitektūras kvalitāti, izveidojot stabilu vai nestabilu pamatu mācībām, veselībai vai uzvedībai nākotnē. Dzīves pirmajos gados ik sekundi veidojas vairāk kā 1 miljons jaunu neironu savienojumu. Pēc šī dinamiskā perioda savienojumu veidošanās process palēlinās un neironu savienojumi kļūst efektīvāki. Redze, dzirde un tad valodas prasmes, kognitīvās funkcijas. Sarežģītāki neironu savienojumi veidojas balstoties uz vienkāršākiem savienojumiem, ne otrādi.
Laiks, kad jāapgūst pamata prasmes jeb kompetences, ir agrā bērnībā, jo šajā laikā veidojas smadzeņu nervu savienojumi, emocionālā un sociālā inteliģence. Protams, ka mums katram visu mūžu ir jāmācās, tomēr labākus rezultātus kā indivīdi un kā sabiedrība sasniegsim domājot par attīstību agrā bērnībā. 
Ģimenes un pedagogi ar cerībām raugās uz pārmaiņām izglītības sistēmā un paļaujās, ka pavisam drīz jaunais izglītības saturs pirmsskolā un skolā bērniem sniegs zināšanas un prasmes, lai viņi būtu spriest, radīt un konkurēt spējīgas personības digitālajā laikmetā. Redzam, kā rodas arvien jauni tautsaimniecības sektori, darba vietas un uzņēmumi nepārtraukti meklē savas unikālās nišas. Un ir skaidrs, ka ar tradicionālajiem mācību priekšmetiem un pieeju interešu izglītībai, vecāku un pedagogu centieni sagatavot bērnus dzīvei 21.gadsimtā ir apgrūtināti. Mums ir jāpaļaujas uz sistēmu, tomēr tās darbības rezultātus mēs redzēsim tikai 2030.gadā. Vai bērni reformu vadlīniju un eiro jūklī netiks aizmirsti, vai nekļūs par eksperimentāliem trusīšiem, vai gaidās nepazudīs vesela paaudze? Tas vedina domāt par katra izglītības procesā iesaistītā individuālo atbildību tieši šodien. Pārmaiņu vadītāji zina, ka organizācijas nemainās, cilvēki mainās. Cilvēki mainās tad, kad sāk uzdot jautājumus un meklēt atbildes. 
Gatavība pārmaiņām
Tieši šodien tradīcijas brūk un jārod vērtības, kas paliks. Uber – pasaules lielākai taksometru kompānija, nepieder neviens taksometrs, Apple, Google – lielākie programmatūru tirgotāji, neizstrādā savas lietotnes, bet Facebook ir populārākais medijs, kuram saturu radām mēs paši. Kā mamma apzinos, ka šādu neparedzamu un strauju pārmaiņu pasaulē manām meitenēm ar ģimenes atbalstu būs jāizvirza savi dzīves mērķi. Kā atzīmē Pasaules Banka, nākotnes kompetences būs spēja kritiski domāt, rast radošus risinājumus, sadarboties ar citiem un pārliecinoši komunicēt. Kur šodien mūsu bērni var iegūt šīs prasmes, kā vecāki un pasniedzēji šodien var sadarboties, lai sniegtu šo kompetenču arsenālu, kas būs noderīgs ikvienā dzīves situācijā un darba vietā?
Vai laikā, kad bērni ir visatvērtākie zināšanu izpratnei un praktiskai pielietošanai, viņi mācās saskaņā ar labākiem pasaules standartiem bioloģiju, dabas zinātnes, ekonomiku, radošumu, astronomiju, matemātiku vai komunikāciju? OECD izglītības reitingos vadošās valstis kā Austrālija, Singapūra ir izdarījušas izvēli un pārņem labāko, kas pieejams pasaulē un integrē savos pirmsskolas izglītības pamatos tieš starptautiski pārbaudītas metodes. Latvijā arī ienāk svaigas vēsmas, bet pārāk gausi un tikai pilsētās, kas gatavas investēt ģimenēs. Par patiesi daudzpusīgu un mūsdienīgu agrīnās attīstības pieejamību varam runāt tikai atsevišķās pilsētās. Vislabākie piemēri  ir Jelgavā, Gulbenē, Liepājā, Jēkabpilī, kur ar pašvaldības atbalstu starptautiski aprobētu integrēto rotaļu nodarbību saturs un tā pasniegšanai sagatavoti pedagogi ir pieejami visiem bērniem.
 
Pedagogu vairākums pirmsskolās cenšas savu darbu paveikt radoši un saskaņā ar priekšrakstiem, daudzi vecāki cenšas nodrošināt iespējas attīstīt mākslinieciskās un fiziskās prasmes, bet redzot milzīgās atšķirības pieejā, instrumentārija neesamībā. Nevar mūsdienās labu arhitektūru veidot ar papīru un zīmuli, arhitektiem jāsniedz lietotnes un programmas vizualizācijām, aprēķiniem. Mēs katrs esam noteiktā veidā mūsu bērnu smadzeņu arhitekti un mēs vai nu veidojam atbilstošus neironu savienojumus šim gadsimtam vai arī nē. Labā prakse joprojām nav ikdiena un nemānīsim sevi, ka bērnudārzā vai skolā visu izdarīs. Daudzpusīgai, interaktīvai un multisensorai smadzeņu attīstībai sistēma nepievērš pilnvērtīgu uzmanību, tāda ir mana atziņa un es ar to nesamierinos. Lai labotu sistēmas nepilnības, varam domāt un pirms izvēlēties mācību vai rotaļu vietas, atbildēt uz izvirzītajiem jautājumiem.
Katrs no bērna attīstībā iesaistītajiem izdara izvēles par labu pārmaiņām vai stagnācijai. Varam klusēt un rūpēties par fasādi – sienu krāsojumu, jauniem logiem. Forma, protams, ir svarīga, tomēr bērna attīstībā tā atstās daudz mazākas pēdas, kā pasaulē labākais pieejamais saturs, mūsdienīgi ekipēti pedagogi un mācību procesā iesaistīti vecāki.
Bērni mūs māca
Manas meitas ir mazas un es vēlos viņas pasargāt, sagatavot un iedrošināt visām tām iespējām, kuras mums sniedz dzīve. Visvairāk par visu es vēlos, lai viņas mīlētu mācīties un vēlos darīt visu, lai šo prasmi nostiprinātu visam mūžam jau agrīnā bērnībā. Un mana sirds dzied, kad redzu augustā četrgadniekus aulekšojot uz matemātikas nodarbībām. Tas ir iespējams – mīlēt mācīties.
Tā es pieķeru sevi pie atziņas, ka man iespēju mīlēt mācīties dod tieši viņas – jaunas iespējas katru dienu. Es varu tās pieņemt vai pazaudēt. Un, ja kādu dienu es neesmu izmantojusi iespēju, mācījusies būt drosmīgāka, aizrautīgāka un pacietīgāka, neesmu izzinājusi peldspēju vai origami mākslu, es zinu, ka manas meitas man tādu iespēju dos arī rīt. Patiesībā agri vai vēlu nonākam pie atziņas, ka bērni ir mūsu skolotāji, bet mums jābūt viņu viedajiem pavadoņiem.