Whatever you are, be good one /A.Lincoln/

Bizness

Atbalsts Inovācijai

Žurnālam ‘’Direktors’’

2006.gada 21.decembrī


Inovācijas lomas pieaugums mūsdienu ekonomikā inovācijām ir pamats ne tikai uzņēmumu peļņas rādītāju uzlabošanai, bet arī garantē tautsaimniecības izaugsmi ilgtermiņa un sociālās labklājības veicināšanai. Jaunu ideju radīšana un ieviešana ir nozīmīga visiem uzņēmējiem neatkarīgi no darbības veida, saražotās produkcijas apjoma vai darbinieku skaita. Veiksmīgas inovācijas politikas ieviešanas rezultātu gūs ne tikai uzņēmēji, bet visi procesā iesaistītie dalībnieki: uzņēmēji, zinātnieki, valsts institūcijas, izglītības iestādes un sabiedrība kopumā. Inovācijas ieviešana uzņēmējdarbībā ir būtiska Latvijas uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanai tirgū, it īpaši pēc Latvijas pievienošanās ES.

Viena no būtiskākajām problēmām inovāciju attīstībā Latvijā ir nepietiekama sadarbība starp uzņēmējiem un zinātniekiem. Uzņēmējiem Latvijā trūkst informācija un līdz ar to arī interese par iespējamo sadarbību ar zinātniekiem un inovatīvu produktu ieviešanu. Savukārt liela daļa zinātnieku nodarbojas ar fundamentāliem pētījumiem, kas vairāk veicina viņu akadēmisko karjeru, nevis jaunu inovatīvu produktu parādīšanos tirgū. Latvijā inovāciju politikas attīstībai ir izstrādāta virkne dokumentu un rīcības plānu, taču praksē situācija uzlabojas lēni.

Kā apliecina Eurostat dati tikai 19% no Latvijas uzņēmumiem ir inovatīvi un rada jauninājumus produktos vai arī šajos uzņēmumos tiek ieviestas jaunas būtiski uzlabotas tehnoloģijas. Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir ievērojami zemāks nekā vidējais rādītājs ES valstīs, kur tas ir 45% no visiem uzņēmumiem. Finansējums zinātnei un pētniecībai Ekonomikas ministrija vēsta, ka Latvijā 2005.gadā inovācija sastādīja 0,57 % no IKP, tai skaitā 0,34% valdības finansējums. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā vidējie rādītāji ir turpat 2% no IKP. ES mērķis ir paaugstināt šo rādītāju līdz 3%, tai skaitā būtiski palielināt privātā sektora ieguldījumus ( līdz 2/3 no kopējā finansējuma) pētniecībā un attīstībā. Apsveicama ir apņemšanās veidot uz zināšanām balstītas tautsaimniecību un palielināt izdevumus pētniecībā par 0,15% no IKP, lai līdz 2008.gadam ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniegtu 1,1% no IKP, bet jau 2010.gadā – 1,5% no IKP.

Tomēr analizējot pētniecībā un attīstībā iesaistītos cilvēkresursus, Latvijā tikai 0,8% nodarbināto iesaistīti pētniecībā un attīstībā, turklāt no tiem aptuveni 60% strādā augstākās izglītības sektorā un tikai 14% strādā privātajā sektorā. Eiropas Savienībā zinātnē nodarbināto īpatsvars pārsniedz 1,4%, kur tuvu pusei (49-53%) ir nodarbināti privātajā sektorā, un aptuveni 40% - augstākās izglītības sektorā.

Latvijas rūpniecībā kopumā dominē nozares, kas saistītas ar dabas resursu pārstrādi un lēta darbaspēka izmantošanu; Augstas tehnoloģijas produktu īpatsvars rūpniecībā ir ap 3-4% un to īpatsvars eksporta struktūrā nepārsniedz 6%, kamēr ekonomiski attīstītās pasaules zemēs tas ir ap 30%. Augsto tehnoloģiju uzņēmumos Latvijā ir 4,4% nodarbināto. Eiropas Savienības zemēs šis rādītājs ir 11%.

Vairāk informācijas par inovāciju rādītājiem Eiropā (tai skaitā Latvijas situāciju salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm) var atrast Eiropas Komisijas izveidotajā statistikas “European Innovation Scoreboard” un 2001.gada februārī apstiprinātajā ‘’Nacionālā inovāciju koncepcijā, uz kuras pamata tika izstrādāta un 2003.gadā apstiprināta pirmā Latvijas Nacionālā inovāciju programma 2003.-2006. gadam. Programmas galvenais mērķis ir veicināt Nacionālās inovāciju kapacitātes palielināšanos, kā sasniegšanai programmā ir izvirzīti sekojošie apakšmērķi:
•     harmonizētas un koordinētas inovatīvai darbībai labvēlīgas vides veidošana;
•     ilgtspējīgas inovatīvu uzņēmumu veidošanās un izaugsmi veicinošas bāzes radīšana;
•     unikālas un konkurētspējīgas tautsaimniecības struktūras izveides veicināšana.

Par Programmas pasākumu plāna koordināciju un realizāciju ir atbildīga Ekonomikas ministrija, bet tās īstenošanā ir iesaistītas arī citas ministrijas un institūcijas (Izglītības un zinātnes ministrija, Augstākās Izglītības padome, Latvijas Zinātnes Padome, Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra, Latvijas Tehnoloģiskajais centrs, Patentu valde u.c.)’’[1]

Mūsu kopīgam mērķim ir jābūt - sadzirdot uzņēmēju viedokļus, konsolidējot tos - rast risinājumu kompetences paaugstināšanai visu iesaistīto partneru vidū, lai attīstītu Latvijā tādus produktus un pakalpojumus, kas pretendē uz augstāku pievienoto vērtību un vietām cenu hierarhijas augšgalā. Tas palielinātu uzņēmumu vērtību, darbinieku lojalitāti, jauniešu vēlmi studēt pelnošākajās nozarēs un pētnieku piesaisti. Apzinoties, ka izglītības kvalitāte ir viens no kritiskākajiem ķēdes posmiem jaunu produktu radīšanai premium segmentos, izsludinot balvu tiek apzināta prakse, kas tiek darīts no valsts, biznesa un mācību iestāžu puses, lai nodrošinātu pretimnākšanu biznesa vajadzībām. Biznesā ļaudis nemīl ilgi sūdzēties par trūkumiem, līderi rīkojas, bet bez komandas līderis ir bezspēcīgs. Nepilnības izglītības procesā nav jāgulda uz biznesa pleciem. Bizness turpinās celt algas, produktivitāti, sponsorēt izglītību un zinātni, tomēr šiem mērķiem nodokļu maksātāji maksā nodokļus un šiem mērķiem Latvija saņems ievērojamu ES finanšu atbalstu. Tikai saskaņojot redzējumu par attīstību un vienojoties par ceļu, kā to sasniegt – varam konkurēt izvēlētajos tirgos.

Uzņēmumiem nepieciešami radoši un idejas ģenerēt spējīgi darbinieki, Latvijai vajadzīgi uzņēmēji, kas spēj atsaukties šādām idejām un studenti, kas ar laiku paši vēlas kļūt uzņēmēji. Aptaujājot uzņēmējus, kāda ir pieredze un zināšanu bagāža viņu labākajiem darbiniekiem un, kādas zināšanas būs nepieciešamas nākotnē, gūstam atbildi, ka tie ir cilvēki ar labām pamatzināšanām eksaktajās zinātnēs, spējām biznesa vadībā, vadīt projektus un strādāt komandā.

Daudz tiek runāts par nepieciešamību iesaistīt zinātnē jaunos doktorantus, jo tieši viņi var sniegt ieguldījumu un radīt pamatu uz zināšanām balstītai ekonomikai, izstrādāt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Ne jau velti tik bieži tiek pieminētas inženierzinātnes un biznesa studijas, kuras veidos Latvijas bagātākos un slavenākos uzņēmumus un kvalitatīvākās darba vietas. Diemžēl kā valsts, tā biznesa investīcijas šobrīd nav pietiekamas, tās varētu pieaugt, ja tiktu veicināta izpratne par ieguvumiem, pamatotu to efektivitāte un pierādīts to lietderīgums.

Tieši mācību iestādes – augstskolas sevi pierāda kā spēcīgu spēlētāju inovācijas procesā. Tādēļ jānostiprina biznesa un mācību iestāžu saikne – tikai tad gūsim gaišus prātus Latvijas uzņēmējdarbībai. Biznesam aktīvi jāiesaistās izglītības procesā, bet ne skumji jāraugās uz sistēmas pašplūsmu un pašpietiekamību. Biznesa un augstskolu veiksmīgā mijiedarbībā var rasties daudzi licenču līgumu un patenti.
1.     Jāizstrādā finanšu instrumentu atbalsta sistēmu, lai stimulētu uzņēmēju investīcijas izglītībā, pētniecībā un zinātnē.
2.     Jāpalielina finanšu atbalstu studējošajiem un atalgojumu pasniedzējiem prioritārajās nozarēs un specialitātēs, kā arī matemātikas, fizikas, ķīmijas un bioloģijas pedagogu apmācību, kvalifikāciju paaugstināšanu un atalgojumu, mazināt pedagoģisko zināšanu prasības pasniedzējiem profesionālās mācību iestādēs un koledžās.
3.     Jāizstrādā integrētu finansējuma programmu izglītībai un pētniecībai, ņemot vērā valsts budžeta un Eiropas Savienības resursus tuvākajos septiņos gados.
4.     Jānostiprina biznesa un mācību iestāžu saikne – tikai tad gūsim gaišus prātus Latvijas uzņēmējdarbībai. Biznesa un augstskolu veiksmīgā mijiedarbībā var rasties daudzi licenču līgumu un patenti. Sadarbību starp augstākās izglītības mācību iestādēm un uzņēmējiem vai to organizācijām atspoguļot atbilstošajos normatīvajos aktos.
5.     Jāstimulē uzņēmēju apvienošanos darba devēju organizācijās – nozaru, reģionu un profesionālajās asociācijās, kas koordinētu un plānotu sadarbību atbilstoši visplašākajām interesēm un vajadzībām tautsaimniecībā.
6.     Jāuzlabo inovācijas politikas veidošanā iesaistīto institūciju koordinācija, jāveic pasākumus.
7.     Veiksmīgai uzņēmēju un zinātnieku sadarbībai Latvijā nepieciešama sistēma, kas veicina tehnoloģiju pārnesi starp Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem. Mums jāveido šādu tehnoloģiju pārneses atbalsta sistēmu un ar dažādām politikām (nodokļu, ekonomikas, valsts atbalsta, rūpniecības, izglītības utml.) veicināt inovatīvo darbību Latvijā, kas kopumā veicinātu eksportu, piemēram, ieviešot nodokļu atlaides zinātniskajiem darbiem un uzņēmēju kapitālieguldījumiem jaunos produktos, veicinot jaunu inovatīvu uzņēmumu dibināšanu.
8.     Jāuzlabo koordinācija starp valsts pārvaldes institūcijām un sociāliem partneriem.
9.     Jāatjauno centralizētu eksāmenu fizikā, ķīmijā un bioloģijā kā obligātos mācību priekšmetus Latvijas vidējās izglītības iestādēs. Skolēnu radošo spēju attīstībai nepieciešams ieviest domāšanas organizācijas priekšmetu, kas tiek praktizēts daudzās ekonomiski attīstītās Eiropas valstīs.
10.     Jāfinansē jauniešu interešu izglītības centri mācību iestādēs un pašvaldībās.
11.     Privātās un publiskās partnerības stratēģijas izstrādi uzņēmēju līdzekļu piesaistei izglītības, pētniecības un zinātnes infrastruktūrai.
12.     Valsts finansējuma efektivitātes analīze un izglītības iestāžu vadības standartu paaugstināšana. Atklātu un taisnīgu valsts iepirkumu organizēšana valsts finansētajās mācību iestādēs. 

[1] Ekonomikas ministrijas sagatavotā informācija www.em.gov.lv